Īss ieskats vasaras izskaņas braucienā uz Vācijas pilsētām: Stralsundi, Brēmeni un Potsdamu. Tā kā braucām ļoti dažādu vecuma cilvēki no 2 gadi līdz 50+, tad bija svarīgi, lai visiem būtu interesanti un lai nebūtu daudz jāstaigā. Līdz ar to izvēlējāmies apmeklēt Serengeti parku, Stralsundē okeāna muzeju un Film parku Potsdamā. 

Aprīļa beigās apceļojām ar jahtu 6 Grieķijas salas. Katrā no salām palikām tikai vienu dienu. Laiks bija saplānots, tā ka katru dienu agri no rīta izbraucam un nākošajā salā ierodamies ap pusdienas laiku, tā lai var paspēt to apskatīt. Jāatzīst, ka nav ļoti daudz ko redzēt uz šīm konkrētajām salām un ar dažām stundām pietiek, ja vien nenoīrējat kādu transporta līdzekli, lai tās kārtīgi izpētītu. Tā kā pēc vietējo stāstītā sezona sākas tikai jūnijā, tad dauzas salas bija samērā tukšas un maz apdzīvotas. Gaisa temperatūra visu laiku bija ap 17 grādiem pēc Celsija, kas ir pilnīgi pietiekoši priekš ziemļu tautām un visas dienas bijas saulainas. 

Sardīnija ir Itālijai piederoša sala, kuras platība ir aptuveni viena trešā daļa no Latvijas teritorijas. Sala ir kalnaina un tikai pašā vidienē ir daži līdzenumi. Ceļojuma laikā ar auto apceļojām lielāko daļu salas un apskatījāmies ceļojumu aprakstos biežāk pieminētos apskates punktus. Rakstā apkopoti ieteikumi un novērojumi, kuri var būt noderīki apceļojot šo skaisto Itālijas salu.

Transports

Pārvietošanās ar auto ir samērā lēna dēļ līkumotajiem ceļiem. Tomēr jāatzīmē, ka salas lielākās pilsētas savieno kaut kas līdzīgs ātrgaitas ceļiem, kuri ir ar divām joslām katrā virzienā. Tie gan nav līdz galam izbūvēti un vietām dēļ remonta darbiem ir būtiski samazināts ātrums. Ātruma ierobežojumus gan neviens neievēro un ir tāda sajūta, ka tikai tūristi samazina ātrumu un arī tikai pirmajās dienās. Visi brauc vismaz ar +20 km/h un uz šosejām pat vairāk. Vairākās vietās manīju arī ceļu policiju, kura pat bija kādu noķērusi uz ātrumu, bet visumā cīņa ir neefektīva, jo tā stāv tikai uz ceļiem, kur ir brīdinājums par ātruma kontroli. Viena būtiska atšķirība no Latvijas - neviens neievēro Stop zīmi. Labākā gadījumā, tā tiek uztverta kā "dodiet ceļu". Ceļu seguma kvalitāte ir laba un tikai retos posmos atgādina, Latvijas ceļus. Vidējais ātrums uz kalnu ceļiem ir zem 40 km/st. līdz ar to nelielus attālumus var nākties pārvarēt samērā ilgi un aktīvi grozot stūri. Atgriežoties pēc tāda garāka, pārbrauciena sānāca pat 2 stundas braukt pa ceļu, kurā nebija neviena taisna posma. Mazie ceļi ir ļoti šauri un divi auto nevar izmainīties nenobraucot uz apmales, bet tādi kuri jau savieno pilsētās ir normāla platuma. Brauciena laikā izmantoju TomTom Go 910 (ar 1 gada vecu karti) un kopumā tas ceļus zināja labi, to gan nevar teikt par papildus informāciju (Interest points). Navigācijā nebija gandrīz neviena benzīntanka, viesnīcas un apskates punktu nosaukumu. Ielu un šoseju nosaukumi bija pareizi, bet daudzi krustojumi biji pārbūvēti. Salā kursē arī vilciens, bet izskatījās ka tikai vienā maršrutā, jo normālas sliedes un modernu vilcienu redzējām tikai vienā vietā. Pārējās vietās bija šaursliežu dzelzceļš, kurš izskatījās ka netiek izmantots. Sardīnijā visās lielākajās pilsētās ir lidostas un laba gaisa satiksme ar Itāliju un citām valstīm. Es lidoju ar Ryanair no Vācijas uz Alghero, bet varēja arī no Itālijas uz Cagliari vai pat ar Airbaltic uz Olbia.

Salai ir laba prāmju satiksme ar Itāliju un tuvākajām salām. Piemērām uz salu La Maddalena no osta Palau prāmji kursē ir pēc 15-30 min. Cena turp un atpakaļ ir 15 EUR par auto  un 8 EUR par katru pasažieri.